izvēlne

2017. gada par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgo darbinieku aptaujas rezultātu analīze


Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanas un sakārtošanas jomā nosacīti ir jāizdala trīs galvenie darbības virzieni. Pirmais, vietējā ģeodēziskā tīkla apsekošana un pašvaldības lēmuma pieņemšana attiecībā uz vietējo ģeodēzisko tīklu. Otrs virziens zināt, ko darīt, un kā atbilstoši rīkoties gadījumos, kad tiek iznīcināti vietējie ģeodēziskie punkti. Trešais, vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošana. Balstoties uz iepriekš minēto, turpmāk tiks sniegts skaidrojums par veicamajām darbībām un sniegts ieskats par aptaujā iegūto informāciju.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk tekstā – LĢIA) 2017. gada martā organizēja aptauju pašvaldību par vietējo ģeodēzisko tīklu (turpmāk tekstā – vietējo tīklu) atbildīgajiem darbiniekiem par paveikto vietējā tīkla jomā, izejot no Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 497 “Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” (turpmāk tekstā – Noteikumi) noteiktā. Uz aptaujas jautājumiem atbildes sniedza 104 par vietējo tīklu atbildīgās personas. Iepriekšējā, līdzīga rakstura aptauja, tika organizēta 2014. gadā.
Noteikumi nosaka, kādas ir galvenās darbības, kas būtu jāpārrauga par vietējo tīklu atbildīgajam darbiniekam. Savukārt LĢIA sniedz metodisko atbalstu šiem darbiniekiem vietējā tīkla jautājumu risināšanā, ja vien darbinieks griežas pie LĢIA speciālistiem.
Katrā pašvaldībā ir jābūt par vietējo tīklu atbildīgajam darbiniekam un  ir svarīgi, ka pašvaldības sniedz informāciju LĢIA par atbildīgo darbinieku maiņu. Aptauja parādīja, ka lielākajā daļā pašvaldību (vairāk kā pusei) atbildīgie darbinieki ir mainīti.
LĢIA sniedz bezmaksas konsultācijas tikai atbildīgajiem darbiniekiem vai ar viņu rezolūciju citai personai. Jebkurai darbībai, kas notiek ar vietējo tīklu, ir jābūt saskaņotai ar atbildīgo darbinieku, kuram jābūt lietas kursā par katru ģeodēzisko punktu savas pašvaldības teritorijā. Mainoties darbiniekiem, ne vienmēr iepriekšējā informācija tiek nodota tālāk un katram jaunam darbiniekam viss ir jāsāk no jauna.
Bez tam, par vietējo tīklu atbildīgo personu sarakstu LĢIA publicē savā mājas lapā un tā aktualitāte ir tieši atkarīga no katras pašvaldības sniegtās vai nesniegtās informācijas. Ideālā gadījumā darbinieks vai pašvaldība informē LĢIA par to, ka tiek pārtrauktas darba attiecības ar pašvaldību. Pēc tam pašvaldība atsūta vēstuli par jauna darbinieka nozīmēšanu.
Pašvaldībās atbildīgo darbinieku nozīmēšana sākās jau 2010. gadā un 2012. gadā visās pašvaldībās bija par vietējo tīklu atbildīgie darbinieki. 2017. gada aptaujā tiek minēts, ka 8 pašvaldībās vispār nav atbildīgā darbinieka, kas ir pretrunā ar LĢIA esošo informāciju. Tas nozīmē, ka pašvaldības vai nu nesaprot, vai vienkārši aizmirst to, ka mainoties darbiniekiem, kuriem ir uzticēts pienākums atbildēt par vietējo tīku, ir jāatsūta uz LĢIA informācija par atbildīgo darbinieku maiņu. 
   No aptaujas: 41 pašvaldībā, par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgā persona nav mainījusies kopš tās nozīmēšanas; 45 pašvaldībās šos pienākumus veic no 1 līdz 4 gadiem; līdz 1 gadam šajā amatā strādā 10 pašvaldībās, 8 pašvaldībās vispār nav atbildīgā darbinieka.

Vietējā tīkla uzturēšana jeb sakārtošana ir jāsāk ar tā apzināšanu. Tas nozīmē visas iespējamās informācijas savākšanu un ieguvi par pašvaldības teritorijā esošajiem ģeodēziskajiem punktiem un to apsekošana – meklēšana apvidū un stāvokļa novērtēšana (vai punkts derīgs turpmākai izmantošanai).
Laika periodā no 2010. gada līdz 2013. gadam LĢIA ar nodošanas – pieņemšanas aktu visām pašvaldībām ir izsniegusi tās rīcībā esošo informāciju par vietējo ģeodēzisko tīklu ierakstītu elektroniskajos datu nesējos (CD vai DVD) un tā ir:
·        informācija par poligonometrijas punktiem, kas tika pārņemta no VZD;
·        nivelēšanas punktu saraksti un shēmas dgn. formātā;
·        triangulācijas (T1-T4) punktu saraksti un shēmas;
·        globālās pozicionēšanas (G3) punktu saraksti un shēmas;
·        LĢIA Arhīva un materiālu aprites fondā esošo dokumentu saraksts;
·     digitalizētie LĢIA Arhīvā un materiālu aprites fondā pieejamie poligonometrijas un nivelēšanas katalogi un atskaites.
Diskiem ar šādu informāciju jābūt katrā pašvaldībā un vispareizāk būtu, ja tie glabātos pie par vietējo tīklu atbildīgā darbinieka.
Nākošais solis informācijas vākšanā ir apzināt un iegūt visu iespējamo informāciju par ģeodēziskajiem punktiem no pašvaldības teritorijā praktizējošajiem mērniekiem, kuri daudzos gadījumos varētu sniegt samērā aktuālu informāciju.
2017. gada aptauja parādīja, ka informācija, papildus LĢIA un mērnieku sniegtajai,  tika iegūta arī no VZD un citām iestādēm, piemēram, pašas pašvaldības, Būvvaldes, Mērniecības datu centrs (MDC) un mērniecības firmas. Tomēr bija arī tādas pašvaldības, kuras informāciju nav apzinājušas.
Pēc tam, kad informācija ir savākta, jāveic vietējā tīkla apsekošana, lai noskaidrotu tā faktisko stāvokli – vai punkti ir saglabājušies apvidū un kādā stāvoklī tie atrodas.
Neviena vietējā tīkla punkta ģeodēziskie raksturlielumi bez pilnveidošanas nav atbilstoši Noteikumu 4. punktam, bet pats punkts var būt derīgs. Ģeodēzisko punktu apsekošanu var veikt personas bez sertifikāta mērniecībā, piemēram, ģeodēzijas, zemes ierīcības, zemes zinātņu un radniecīgu nozaru augstskolu studenti. To var veikt arī paši pašvaldību darbinieki vai to var uzticēt mērniekiem vai mērniecības firmām.
Jebkurā gadījumā, pēc apsekošanas ir jāsagatavo vietējā tīkla apsekošanas pārskats, kuru saskaņo par vietējo tīklu atbildīgais darbinieks, ja ir vēlēšanās, to var iesniegt arī atzinuma saņemšanai LĢIA, bet tas nav obligāti. Vietējā tīkla apzināšanas procesu nosaka Noteikumu II daļa Vietējā tīkla apzināšana un izvērtēšana. Saskaņā ar Noteikumiem vietējā tīkla pirmreizēja apzināšana un izvērtēšana bija jāveic līdz 2014. gadam.
No aptaujas:  vietējā ģeodēziskā tīkla apsekošana ir pabeigta 56 pašvaldībās,   daļēji veikta - 23 pašvaldībās, bet tā nav veikta 25 pašvaldībās. (1.attēls)


        

1. attēls. Dati par vietējā ģeodēziskā tīkla apsekošanu.

Pēc vietējā tīkla apsekošanas un apsekošanas pārskata apstiprināšanas, pašvaldībai ir jāpieņem lēmums par vietējā tīkla turpmāko likteni atbilstoši Noteikumu 17. punktam. Pašvaldība var pieņemt lēmumu savā teritorijā vietējā tīkla pilnveidošanu veikt visai teritorijai uzreiz (Noteikumu 17.1. punkts) vai arī to darīt pakāpeniski kārtējo mērniecības darbu un ar būvniecību saistīto projektu ietvaros (Noteikumu 17.2. punkts). Lēmuma pieņemšanai izmanto vietējā tīkla apsekošanā iegūtos rezultātus, iekļauj visus saglabājušos un pēc nostiprinājuma atbilstošos punktus. Jānorāda teritorijas, uz kurām attiecas un neattiecas lēmums.
Lēmuma pieņemšanai galvenie kritēriji ir:
-         esošā apbūve – blīva vai skraja, vienstāvu vai daudzstāvu utml.;
-         perspektīvā apbūve;
-        problēmas ar esošajiem ģeotelpiskajiem datiem – kadastru un topogrāfiju mērogā 1:500. Šie dati tieši ir atkarīgi no vietējā ģeodēziskā tīkla precizitātes.

Aptauja parāda, ka par vietējā tīkla pilnveidošanu lēmums pieņemts ir tikai 18 pašvaldībās, bet 86 pašvaldībās tas vēl nav izdarīts (2.attēls).



      

2. attēls. Pašvaldību pieņemtie lēmumi par VT pilnveidošanu.


 
Saskaņā ar Noteikumu VI daļu “Vietējā tīkla informācijas aprite”, pašvaldība nodrošina Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes (turpmāk tekstā – VTDB) aktualizāciju.


No aptaujas: 76 pašvaldībās informācija datubāzē netiek aktualizēta, savukārt to dara 28 pašvaldībās.


VTDB jau atrodas daļa no pašvaldības teritorijā esošajiem vietējā tīkla punktiem, tāpēc pēc apsekošanas ir jāveic esošās informācijas papildināšana un jaunu punktu ievadīšana. Sadaļā “Vēsturiskie dati” jāveic informācijas par apsekoto ģeodēzisko punktu aktualizācija. Savukārt, ja punkts vēl nav datubāzē, tad tas ir jāievada.
Par vietējo tīklu un VTDB ir notikuši divi semināru cikli visos plānošanas reģionos – 2012. un 2014. gadā, kur LĢIA darbinieki sniedza skaidrojumus par vietējo tīklu un  darbu ar VTDB. (Prezentācijas no semināriem atrodamas: 2014. gads2012. gads un 2010. gads).
No 2014. gada piekļuve VTDB ir tikai ar parolēm. LĢIA visām pašvaldībām ir izsūtījusi piekļuves rekvizītus – lietotājvārdu un paroli, ar ko var pieslēgties datubāzei un veikt tās aktualizāciju. Ja kādas pašvaldības atbildīgajam darbiniekam piekļuves rekvizīti ir nozuduši, vai, mainoties darbiniekiem, vispār nav, tad jāsūta iesniegums uz LĢIA par rekvizītu piešķiršanu vai anulēšanu. Iesniegums par rekvizītu anulēšanu pašvaldībai ir jāatsūta uz LĢIA gadījumos, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības. Iesniegumu formas ir atrodamas adresē https://vt.lgia.gov.lv/ -, izvēloties vajadzīgo (skatīt 3. attēlu).
 
                                                                  

3. attēls. VTDB lietotāja rekvizītu piešķiršanas un anulēšanas formu atrašanās vietas


 
Ģeodēzisko punktu skaits pēdējos gados ceļu un ielu rekonstrukciju, ēku siltināšanu un pārbūvju darbu un tamlīdzīgu saimniecisku darbību dēļ, ir ļoti dinamisks, tāpēc grūti runāt par konkrētu ģeodēzisko punktu skaitu. To var fiksēt tikai uz noteiktu laika momentu, tas ir - uz apsekošanas brīdi.  Svarīgi, lai informācija VDTB tiktu aktualizēta regulāri gan pēc apsekošanas, kad ir noskaidrots vai punkts reāli apvidū eksistē, vai tas ir iznīcināts vai bojāts, gan arī saņemot informāciju no mērniekiem, kuri ģeodēziskos punktus izmanto savā ikdienas darbā.

Ja pašvaldībā ir pieņemts lēmums par vietējo tīklu (konkrēti viens no diviem vietējā tīkla pilnveidošanas veidiem), tad var turpināties darbi vietējā tīkla uzturēšanas procesā, kur nākamais solis ir sagatavot vietējā tīkla pilnveidošanas aprakstu. To var veikt persona, kuras kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai. Sagatavoto aprakstu noteikti apstiprina pašvaldība, jo uz tā pamata turpmāk notiks visa vietējā tīkla pilnveidošana. Ja ir vēlēšanās un drošības labad, aprakstu var iesniegt  LĢIA atzinuma saņemšanai.
LĢIA izskata aprakstu atbilstību Noteikumiem – vai izvēlētas pareizas ģeodēzisko mērījumu metodes, pareizi ieprojektēti jaunie ģeodēziskie punkti, pilnvērtīgi tiek izmantoti jau esošie utt. Vietējā tīkla pilnveidošanas apraksti ir jāsagatavo arī gadījumos, kad būvniecības procesā tiek paredzēts iznīcināt vietējā tīkla punktus.
Pēc vietējā tīkla pilnveidošanas apraksta notiek vietējā tīkla pilnveidošanas process, kura noslēgumā tiek sagatavots pilnveidošanas pārskats, kas obligāti jāiesniedz LĢIA atzinuma par vietējā tīkla pilnveidošanas atbilstību noteikumiem sniegšanai (Noteikumu 45. un 46. punkts)


Kaut arī ģeodēzisko punktu aizsardzību nosaka Aizsargjoslu likums, sabiedrībā nav vēl izveidojusies pienācīga attieksme pret ģeodēziskajiem punktiem. Tāpēc maksimāli jācenšas izsekot visām darbībām, kas notiek pašvaldībā sakarā ar visa veida būvniecību. Aktīvi ir jāsadarbojas ar Būvvaldēm un jācenšas panākt, ka atbildīgie darbinieki tiek piesaistīti būvprojektu nosacījumu sniegšanā un būvdarbu beigās objektu nodošanas skaņošanas procesā.  Tāpat atbildīgajiem darbiniekiem ir jārod iespēja sniegt informāciju par vietējā tīkla punktiem, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus un detālplānojumus, izsniedzot nosacījumus šo plānojumu izstrādātājiem. 
Viens no pienākumiem, kas būtu veicams par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgajam darbiniekam pašvaldībā ir sekot līdzi, vai informācija par VT punktiem tiek iekļauta teritorijas plānojumos, lokālplānojumos un detālplānojumos, kā arī visos ar būvniecību saistītajos projektos. Tas nepieciešams, lai ievērotu Aizsargjoslu likumu, kurā ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem, kas savukārt gan pasargātu ģeodēzisko punktu no iznīcināšanas, gan arī palīdzētu pašvaldībām pilnveidot vietējo ģeodēzisko tīklu, izmantojot iespēju, ka iznīcinātāji sedz vietējā tīkla punkta ierīkošanas un uzmērīšanas izmaksas.


No aptaujas: teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādātājiem informāciju ir snieguši 61 pašvaldībā, tomēr 43 pašvaldībās tas nav ticis darīts. Nosacījumi un saskaņojumi par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem dažādos ar būvniecību saistītos projektos ir sniegti 67 pašvaldībās,  bet 37 pašvaldībās tas nav ticis darīts.


Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33. panta (2) punktu, 35. panta (6) punktu un 49. pantu, jebkura saimnieciskā darbībā ģeodēziskā punkta aizsargjoslā ir jāsaskaņo ar ģeodēziskā punkta īpašnieku. Vietējā tīkla punkti ir vietējās pašvaldības īpašums, tāpēc arī visas darbības ģeodēziskā punkta aizsargjoslā ir jāsaskaņo ar to. Ja kādu ģeodēzisko punktu nākas iznīcināt būvprojekta ietvaros, tad būvniekiem ir pienākums segt iznīcināmā punkta vietā jauna punkta ierīkošanas izmaksas atbilstoši noteikumiem.
Blīvi apbūvētā teritorijā pilnveidošanā iesaista vismaz 10 vietējā tīkla punktus. Skrajā apbūvē var pilnveidot atsevišķi stāvošus punktus pa vienam. Tāpēc ir svarīgi pašvaldībā saskaņot visus būvprojektus ar par vietējo tīku atbildīgo darbinieku. Bet to, vai iznīcināmā punkta vietā būs nepieciešams ierīkot jaunu punktu, kurā vietā to ierīkot, to pašvaldībā nosaka par vietējo tīklu atbildīgais darbinieks.


No aptaujas: Aptaujā gūtās atbildes parāda, ka būvniecības darbu ietvaros vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir pārcelti 33 pašvaldībās, bet šo iespēju nav izmantojušas 71 pašvaldība.
Tā kā vietējā ģeodēziskā tīkla punkti atrodas gan pašvaldību teritorijās, gan privātajās teritorijās vai īpašumos, tad ļoti svarīgs faktors ģeodēzisko punktu saglabāšanai, ir tās teritorijas īpašnieka, kurā atrodas ģeodēziskais punkts, informēšana par šo faktu. Kaut gan aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslas ap visiem ģeodēziskajiem punktiem, tomēr bieži vien teritorijas īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašumā tāds atrodas. Tāpēc ir svarīga nekustamā īpašuma īpašnieku informēšana. To nosaka arī MK noteikumu Nr.497 “Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” 48. punkts.


No aptaujas: 36 pašvaldībās ir informēti īpašnieki, bet  68 pašvaldībās tas nav izdarīts.


Parse Time: 0.041s